Tik sireālas izjūtas.

Oktobra sākums, koki puspliki, bet ārā +18..  Nemaz nerunāsim par Lielbritāniju, kur pēdējās dienas ir līdz pat +30. Pēc šāda rudens sākuma grūti iedomāties kāda būs ziema.

Šīs dienas plānā bija piegriest man jaku/rudens mētelīti. Čiks vien sanāca ar pirmo piegājienu, jo man pietrūka auduma :D. Cerībā, ka pirms trim mēnešiem iegādātais audums vēl stāvēs veikala plauktā un gaidīs mani, ģērbāmies ar junioru un braucām uz bodi. Pa ceļam nedaudz paniekojoties ar fotoaparātu. Un arī šoreiz 10 minūtes knipsēšanas izvērsās par smiešanos, spiegšanu un skriešanu pakaļ fotoaparātam, un kā parasti es dabūju mukt prom, lai kaut vienu bildi uztaisītu. Bet mums ir jautri un tas ir galvenais!

Tā kā mazais modelis tomēr aug un paliek prātīgāks ar katru dienu, tad šoreiz esam tikuši pie veselām četrām (!), manuprāt, smukām bildēm :)  Te divas no tām.

Mazliet krāsas piekoriģētas, lai interesantāk.
Tālāk sēdāmies auto un devāmies pēc iztrūkstošā auduma. Un protams nebija mans khaki tonis! Bija vismaz astoņi citi, bet manis izvēlētais vairs ne. Gala rezultātā nopirku melni/tumši zilu jaunu audumu, no kura, tuvākajās dienās, ceru uzšūt sev rudens mētēlīti.

P.S. arī jaciņa, kas junioram mugurā ir manis šūta (no plāna, bet ļoti silta flīša)