Hei hei, nu beidzot esmu atgriezusies pie pilna laika rokdarbiem. Nav jau tā ka visu vasaru nav nekas darīts :) Ik pa laikam kāds darbiņš uzšūts, kāds pārītis auskari uzdāvināti, bet adīšana un tamborēšana nu galīgi nav priekš manis kā vasaras rokdarbi.
To ka vasara galā, sapratu sestdien, kad  Jūrmalā pēdējās ābeles  "aplasījām".  Bet es par to neskumstu, jo man tā patīk rudens un tā krāsas. Nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kas raud un skumst, kad vasara aiziet, jo, ja tā mazliet aizdomājas, tad, vasara tepat vien ir ! Skaitam sekojoši: skaistais rudens, Ziemassvētki, Jaunais gads, Lieldienas un vasara jau klāt! Personīgi man, vissdrūmākais laika posms ir tik ļoti aizpildīts ar visādām radošām nodarbēm, ka nav laika pat sākt skumt par to ka vasara galā :). Esmu Augusta bērns, un man vienmēr ir patikušas visas rudens puķes un krāsainās koku lapas un Augusta siltie, bet jau rudenīgie, vakari pie jūras... Gaidīšu nākošo vasaru, lai sagaidītu nākošo rudeni :) Un balto bargo ziemu piepildīšu ar košiem un krāsainiem darbiem.